Work Text:
Sen neraud daiļā Staburadze par zudušiem laikiem kad sēdēja uz klints un vērpa.
Nogrimusi Daugavas dzelmē un tikai ļaužu atmiņās dzīvo
Tur kur sensenos laikos Daugava savus lokus vija gar slaveno Lielvārdes pili –
šobrīd vien akmens mūri atgādina par pagātnes cīņām.
Guļ Kokneses pils vienās drupās un katru dienu to mij simtiem tūristu kāju.
„Cik skaisti” iesaucas kāds
Un viņam piebalso cilvēku bari nezinot ka katrs šis vārds
Atbalsojas Kokneša sirdī kā kārtējā rēta.
Vai celdams dzimteni un nesdams tai baļķus
Vai varēja paredzēt, kas notiks pēc tam?
Vai varēja zināt, ka par pasaku tēliem
Kļūs tie, kas reiz savu zemi nepārdeva?
Man jāklīst caur gadsimtu vijumiem
Mans vārds ir nodevēja vārds
Man jāredz visas sava grēka sekas
Un raudāt vien varu par zudušiem laikiem.
Nav spēkos manos uzcelt Lāčplēsi no mūžīgās dusas
Nav spēkos manos mainīt laikmetu grožus
Es tikai vēroju klusi nolādēdams sevi
Uz mūžīgiem laikiem
Latvija atkal reiz būs brīva
Es zinu, ka draugs mans sadzirdēs jūs
Man apnicis klīst pa gadsimtu dzīlēm
Redzot kā tauta nonāvē sevi
Es saprotu tagad mēs esam brīvi
Pār mums vairs nevalda svešzemju kungi
Bet ikreiz kad lūkojos spogulī
Es zinu, ka vēl nav pienācis laiks
Kad Lāčplēsis beidzot celsies
Tik tad Latviešu tauta būs brīva
Kungi nav tie, kas valda pār mums
Kungi ir tie, kas mums diktē kā dzīvot.
Ak ja vien zinājis es būtu.
Cik daudz ciešanu un asins izlietu jūru sagaida mūs
Es nebūtu dzimis…
Vai arī būtu?
bet tas jau jāizvēlas jums
Bonuss: